Ir saņemts kārotais zvans no potenciālā darba devēja vai personāla atlases uzņēmuma, un jūs uzzināt, ka esat uzaicināts uz tikšanos. Ko tālāk?

Darba intervija sākas iepriekšējā nedēļā vai vismaz iepriekšējā vakarā

Darba intervija nesākas brīdī, kad jau sēžat intervētāja priekšā un pūlaties atstāt labāko iespējamo iespaidu. Darba intervija sākas vairākas dienas iepriekš. Jā, jā – nepārklausījāties. Drudžaini gatavoties darba intervijai pāris stundas pirms iziešanas no mājas ir par vēlu. Tāpēc – neliels veicamo priekšdarbu izklāsts.

Ārējais tēls

Ja cerat saņemt ielūgumu uz darba interviju, sāciet tam gatavoties jau CV nosūtīšanas dienā. Jums nav izmisīgi jārakņājas pa skapi, jo nav ko vilkt mugurā, jo „žaketei ir traips”, bet „izejamajai blūzei pazudusi poga” un pašās beigās konstatēt, ka pie solīdā apģērba nav piemērotu kurpju vai somas. Labākais rezultāts tiks sasniegts, ja laicīgi un mierīgi būsiet pārdomājuši savu tērpu, apavus, matu sakārtojumu un aksesuārus jebkuriem laika apstākļiem un tie būs sagatavoti valkāšanai. Pirms intervijas izgulieties.

Izskats – akurāts un lietišķs - Jums jāraisa darba devēja uzticība, nevis jāizrāda pēdējās modes. Nekādas ekstravagances un kailas miesas. Izmantojiet neitrālas, mierīgas krāsas. Zeķubikses sievietēm ir obligātas. Vasarā labāk izvairīties no sandalēm, no kurām ārā raugās kāju pirksti – tas neatbilst lietišķajam stilam, turklāt padoms domāts ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Ja tērpā būsiet izvēlējies vai izvēlējusies gaišu kreklu/blūzi bez uzkrītoša mustura un ar atlokāmu apkakli – nekad nebūsiet kļūdījušies.

Apavi parasti ir tumšāki par apģērbu, turklāt, ja ir apvilktas zeķes, tās jāpieskaņo apavu krāsai (nevajag būt gaišākām), bet ne tērpa krāsai. Dāmām zeķes/zeķubikses var būt miesas krāsā. Apaviem jābūt nospodrinātiem un akurātiem, tai skaitā – salabotiem. Nebūs nepareizi paņemt maiņas apavus, ja tā jūsu tēls būs kvalitatīvāks.

Noteikti izmēģiniet, kāda aina atklājas sarunu biedram, kad esat apsēdušies – cik tālu ir redzamas zeķes (varbūt jānopērk garākas), vai apģērbs neraujas neglītās krokās.

Meikaps neitrāls, frizūra akurāta, kliedzošu manikīru un nedabiska skata liekos nagus labāk novāciet. Tas nav skaistumkonkurss, bet darba intervija. Neapkraujieties ar rotaslietām – attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem. Jūs nedrīkstat būt greznāks par intervētāju, bet protams, nekrītiet otrā galējībā un nemēģiniet izskatīties pārāk nabadzīgi vai bezpersoniski. Aksesuāru izvēle ir svarīga. Somai vai bikšu siksnai jāpapildina koptēls, tā nedrīkst būt „no citas operas”. Jo vienkāršāk, jo elegantāk un labāk.

Košļeni noteikti atstājiet mājās. Pārliecinieties, ka dezodorantam ir tās īpašības, kuras reklamētas televīzijā, jo nav noslēpums, ka intervijas laikā satrauksieties, tāpat kā visi citi. Ja lietojat smaržas – nepārspīlējiet.

Uz kurieni es braucu?

Pēc uzaicinājuma saņemšanas laicīgi noskaidrojiet, kur un pa kādu maršrutu jābrauc, kāds ir saraksts vai tuvākā stāvvieta. Paņemiet līdzi galamērķa kontakttelefonu – ja tomēr kavējat vai apmaldījāties, nepazūdiet, bet sazinieties ar intervētāju, lai informētu par kavēšanos.

Kas man ir paņemts līdzi?

Paņemiet līdz CV un pieteikuma vēstules izdruku. Nopērciet glītu bloku un pildspalvu (solīda izskata, ar puķītēm un dzīvnieciņiem nederēs) un ierakstiet tajā savas labās īpašības (piemērotas amatam), dažas sliktās (jā, tās arī šad tad prasa, bet izvēlieties nekaitīgas un piebilstat, ka esat gatavs laboties) un izcilas epizodes no iepriekšējās darba dzīves (slavējiet sevi, bet jūsu piemērā nedrīkst noniecināt pārējos!). Jums tikai šķiet, ka visu atceraties. Turklāt darba devējam, visticamāk, patiks labi sagatavojies darbinieks – tāds nepazudīs nevienā problēmsituācijā.

Varat izdrukāt no interneta materiālus par uzņēmumu, kuram piesakieties – intervētajs būs patīkami pārsteigts un pozitīvi novērtēs jūsu interesi par nākamo darba vietu.

Ceļā uz interviju paņemiet lietussargu – ja nu tomēr daba izspēlē ar jums ļaunu joku, vismaz neizskatīsieties pagalam nožēlojami salijis.

Paņemiet kādu avīzi vai grāmatu, kuru lasīt, ja būs jāuzgaida. Tas ir labāk, nekā brīnīties apkārt vai nervozēt, gaidot savu kārtu.

Ierašanās birojā

Mierīgi un pārliecinoši iesoļojiet intervijas vietā un dariet zināmu jūs sagaidošajam darbiniekam savu vārdu, uzvārdu, tikšanās mērķi un laiku. Ja lūdz uzgaidīt, neizrādiet neapmierinātību. Nekautrējieties pavaicāt ceļu uz tualeti vai palūgt ūdeni, ja tas nepieciešams jūsu komfortam. Ja jūs cienā ar tēju/kafiju un cepumiem, neesiet alkatīgs, bet arī lepni neatraidiet piedāvājumu. Ja jāgaida kopā ar pārējiem pretendentiem – esiet mierīgi un dabiski. Ne no viena nav jākautrējas un nav jābaidās. Nav jāmēģina iebaidīt konkurenti ar hiperaktīvu vai agresīvu uzvedību. Jo darba intervija jau ir sākusies – uzņēmuma darbinieks, kurš jūs sagaidīja, nekavēsies ziņot intervētājam par jebkādām novērotajām dīvainībām un jūsu liktenis būs izlemts pirms intervijas sākuma.

Nekavējiet, bet arī ātrāk jāierodas saprātīgā termiņā – ne agrāk kā desmit-piecpadsmit minūtes pirms sākuma.

Tikšanās ar intervētāju

Ko darīt? Spiest roku vai nespiest? Uzrunāt uz tu vai jūs? Kurā krēslā sēsties? Atbildi sniegs intervētaja uzvedība. Turiet acis un ausis vaļā, lai laicīgi redzētu sveicienam pastiepto roku vai piedāvājumu pāriet uz „tu”. Ja nezināt ko darīt – pārvaicājiet neskaidro jautājumu – tas būs labāk nekā izgāzties, jo jums kaut kas būs izlicies.

Šajā brīdī jūsu mobilajam tālrunim gan skaņa, gan vibrācijas režīms jau ir izslēgts, un tas atrodas somā, nevis uz galda. Intervijas laikā jums nav nekā svarīgāka par sarunu ar intervētāju.

Kad es runāju?

Intervijas sākumā darbojas princips „Runāšana sudrabs, klusēšana zelts”, jo jums ir uzmanīgi jānoklausās intervētāja ievadvārdi. Protams, tas ir H2O, kuru viņi saka jau n-to reizi – par vakanci, prasībām kandidātiem. Bet uzmanīgi noklausieties šo ievadu, lai izrādītu cieņu pret sarunu biedru un iegūtu informāciju nākamajai sarunas daļai. Nenokavējiet brīdi, kad vārds ir dots jums. Nekad automātiski nepenterējiet iepriekš iemācītu pantiņu – jums jādzird, ko intervētājs ir lūdzis jums pateikt. Vai intervētājs lūdza īsumā pārstāstīt CV faktus? Vai intervētājs vēlējās dzirdēt kādas labākās īpašības vai sasniegumus iepriekšējā karjerā? Vai intervētājs jautāja par motīviem, kāpēc pieteicaties vakancei?

Neminstinieties, bet saistoši un brīvi stāstiet par sevi. Ja nav skaidrs, ko īsti intervētājs no jums vēlas, pārjautājiet, vai pareizi sapratāt. Jo, ja sāksiet klāstīt kaut ko nesakarīgu, visticamāk, jūs nepārtrauks, bet, pieklājīgi smaidot, noklausīsies līdz galam un intervija būs beigusies.

Vai es sevi slavēju?

Sagatavošanās, sagatavošanās un vēlreiz sagatavošanās. Noteikti pārdomājiet savas labās puses, lai nav tā, ka labākie piemēri ienāk prātā divas dienas pēc intervijas. Šajā brīdī lieti noder augstāk minētais bloks, kurā atrodas CV kopija un ierakstīts nozīmīgākais, ko vēlaties darba devējam par sevi pavēstīt.

Sevi slavēt uzkrītoši nav ieteicams, centieties atrast zelta vidusceļu starp mierīgu pašpārliecinātību un prastu plātīšanos.

Esiet gatavi pastāstīt par galvenajiem pienākumiem iepriekšējās darba vietās. Ja tādas nav – stāstiet par mācībām.

Nekritizējiet iepriekšējo darba devēju! Varat korekti atzīt, kādos jautājumos bija problēma, bet parādiet sevi pozitīvā gaismā – neviens neņems darbā indīgu klaču tarbu vai tādu nelaimes čupu, kuram visi citi vienmēr ir vainīgi! Ja kaut kur bijāt kļūdījies un sev par šausmām konstatējat, ka intervētājs par to ir lietas kursā (Latvija ir maza!), nemulstiet, bet atzīstiet kļūdu, noteikti iebilstot, ko esat no kļūdām mācījies.

Esiet optimisma pilns, uzticams, gatavs mācīties un atvērts jaunajam. Darba devējiem tas patīk.

Kad es runāju par amata pienākumiem un naudu? Kad uzdodu jautājumus?

Parasti intervētājs pats ieskicē vakantā amata aprises jau sarunas sākumā. Tomēr, ja jums radušies jautājumi, neuzdodiet intervijas sākumā. Vispirms pārdodiet sevi, pēc tam precizējiet interesējošos jautājumus, bet tikai tad, ja tas patiešām ir nepieciešams.

Intervijā galvenais ir darba devējs – viņš nosaka sarunas struktūru.

Ja darba devējs vaicā, vai jums ir jautājumi, izrādiet interesi un uzdodiet vismaz pāris. Varat pajautāt par veicamā darba niansēm, uzņēmuma nākotnes plāniem, izaicinājumiem tirgū.

Darba devējam jājūt, ka jums nav vienalga, kur piesakāties, bet jūs interesē darbs tieši šajā uzņēmumā.

Kā es uzvedos?

Jums nav jābūt ķermeņa valodas ekspertam, bet atcerieties elementārāko – izvairieties no tā saucamajām aizvērtajām pozām (sakrustotas rokas un/vai kājas, ar roku aizklāj sejas daļu vai pieskaras degunam), agresīvajām pozām (piemēram, izgāšanās krēslā, roku aizlikšana aiz galvas). Esiet mierīgs, laipns un pretimnākošs.

Ja vēlaties, varat pierakstīt svarīgāko, ko saka intervētājs – tas radis rūpīga un uzmanīga darbinieka tēlu.

Pat ja nepiekrītat kaut kam, ko jums saka intervētājs, neizrādiet nicinājumu vai nestrīdieties.

Ir kompānijas, kurās intervijās bez brīdinājuma dalībniekus „iesviež” stresa situācijā – jus konstatējat, ka jums jāsacenšas kādos uzdevumos ar citiem pretendentiem, intervētājs ir agresīvs, vai, piemēram, tie ir vairāki. Esiet pats un saglabājiet pašcieņu, bet - bez agresijas - ne fiziskas, ne garīgas. Pat ja būsiet, jūsuprāt, spīdoši aizstāvējies, visticamāk, jums vairs nepiezvanīs.

Intervijas beigas

Zīmi intervijas beigām dod intervētājs. Mierīgi, bez steigas savāciet savas mantas un atvadieties. Pajautājiet, kā saņemsiet atbildi par intervijas rezultātiem un aplieciniet, ka jebkurā laikā esat gatavs sniegt papildus informāciju par sevi.

Mājasdarbi

Dažreiz intervijā saņemat mājas darbus – mājās uzrakstāmu prezentāciju, tulkošanas darbu vai kādu citu uzdevumu. Noskaidrojiet, kad un kādā formā tas jānodod, nekāda gadījumā nekavējiet termiņus! Jautājumu gadījumā – labāk pārjautājiet.

Veiksmi!